Latviešu alfabēts
Latviešu alfabēts ir radies no latīņu alfabēta. Pats latīņu alfabēts izveidojās 6. gadsimtā pr. Kr., bet latviešu 19. gadsimta sākumā. Mūsdienu latviešu alfabēts tika atzīts un sākts pielietots ap 19. gadsimata vidu. Alfabētiskā secība parasti tiek ievērota vārdnīcās, satura rādītājos un dažāda veida sarakstos. Praktiski alfabēts ir arī sava veida orientietis un kārtībās ieviesējs, tādēļ, lai varētu bez problēmām lietot vārdnīcas, alfabēts labi jāpārzina no galvas.
Cik burti ir latviešu alfabētā?
Latviešu alfabētā ir 33 dažādi burti (33 lielie un 33 mazie burti).
Visi latviešu alfabēta lielie un mazie burti
Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
Kas ir ābece?
Papildus alfabētam pastāv arī ābece. Ābece ir grāmata, kuru paredzēta lasītprasmes apgūšanai. Tā palīdz iemācīties burtus un apgūt to izrunu, kā arī lasīt un apgūt zilbes un vārdus. Katrs burts apzīmē vienu vai vairākas fonēmas. Pirmā zināmā latviešu ābece ir drukāta ap 1680–90. gadu. Ābece tāpat kā alfabēts ir neatņemama izglītošanās sastāvdaļa.
Pasaulē
Katrai tautai ir savs alfabēts un ābece, taču daži burti var būt identiski. Šāda parādība bieži novērojama kaimiņvalstīs un valstīs, kuru valodas cēlušās no kopīga priekšteča.