Kā uzlikt garumzīmes datorā?
Kā pasargāt sevi no koronavīrusa?
Kas tas ir?
SARS-CoV-2 vīruss (angļu: Severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 — Smagā akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2) jeb 2019-nCoV (2019 Novel Coronavirus — 2019. gada Jaunais koronavīruss), sarunvalodā arī Uhaņas koronavīruss, ir ribonukleīnskābes vīruss, kas 2019. gada nogalē sāka strauji izplatīties no kāda zivju tirgus Uhaņā, Ķīnā.
Tas pieder pie koronavīrusu grupas, kas var izraisīt gan vieglas elpceļu infekcijas, gan smagu saslimšanu ar nopietnām komplikācijām (smagu akūtu respiratoro sindromu jeb pneimoniju, nieru mazspēju) un pat nāvi. Nopietnas epidēmijas iepriekš ir izraisījuši arī tam radniecīgie SARS un MERS koronavīruss.
Kādi ir simptomi?
Simptomi saslimšanai ar COVID-19 ir līdzīgi kā gripai – paaugstināta temperatūra jeb drudzis (90% gadījumu), muskuļu un galvas sāpes, klepus un nogurums (80% gadījumu), apgrūtināta elpošana (20% gadījumu). Saslimšana sākas ar drudzi, tad seko sauss klepus, bet pēc tam – apgrūtināta elpošana. Daļai inficēto cilvēku simptomi var būt ļoti viegli vai var neparādīties vispār. Smagos gadījumos vīruss var izraisīt plaušu karsoni. Slimība parasti nav nāvējoša, ja inficētajam nav kāda hroniska slimība un pārlieku novājināta imūnsistēma.
Inficēšanās
Koronavīrusam tāpat kā gripai - infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.
Kā pasargāt sevi un citus?
Profilakses pasākumi ir līdzīgi kā citu akūto augšējo elpceļu infekciju gadījumos. Pirmais un galvenais mediķu ieteikums – ievērot higiēnas un piesardzības pasākumus, regulāri mazgāt rokas ar ūdeni un ziepēm vai notīrīt ar īpašu dezinfekcijas līdzekli, kā arī lieki neaizskart seju ar rokām. Īpaši svarīgi mazgāt rokas pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem un atrašanās vienā vidē kopā ar saslimušajiem. Klepojot un šķaudot, ieteicams izmantot vienreiz lietojamās salvetes, un pēc tam nomazgāt rokas. Ieteicams kārtīgi vēdināt telpas. Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties no 2 līdz 9 stundām, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Ārējā vidē uz priekšmetiem vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.
Noteikti vajadzētu izvairīties no ceļojumiem uz infekcijas skartajām teritorijām, izvērtēt ceļojuma nepieciešamību.
Profilaktiski nepieciešams stiprināt imunitāti – ēst pilnvērtīgu pārtiku (tajā skaitā - augļus un dārzeņus), dzert daudz ūdens, vismaz 1.5l dienā, kā arī pietiekami izgulēties un nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, sportot svaigā gaisā.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un no 2 līdz 14 (vidējais inkubācijas periods ir 5 dienas) dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā.
Lielākās riska grupas
Īpaši uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, gados vecākiem cilvēkiem un tiem, kurus skārušas hroniskas saslimšanas. Imunitāti novājina nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress, kaitīgie ieradumi, miega traucējumi, mazkustīgums.
Sargāsim sevi un citus!
Roku Higiēna
